20. jūnijs, 2025 pl. 0:00,
Nav komentāru
Kalnā auga trīs koki. Katram no tiem bija kāds sapnis. Pirmais koks cerēja kļūt par dārgumu lādi. Viņš sapņoja glabāt sevī dižākos dārgumus un gribēja baudīt, to kā cilvēki jūsmotu par viņa skaistumu.Otrais koks gribēja kļūt par varenu kuģi. Viņš sapņoja sevī vest diženus ķēniņus un peldēt pa visiem pasaules ūdeņiem. Viņa sapnis bija būt tik spēcīgam, lai ceļotāji justos droši.
Trešais koks gribēja izaugt par varenāko koku pasaulē. Lai cilvēki uz viņu skatoties domātu par to, cik tuvu Dievam tas sniedzas. Viņš sapņoja kļūt par tādu koku, kurš paliktu visu cilvēku atmiņā.
Kādu dienu pie kokiem pienāca mežcirtējs. Ieraudzījis pirmo koku viņš sprieda: “Šis būs gana labs galdniekam." Koks priecājās, jo zināja, ka galdnieks no tā izgatavos dārgumu lādi.
Pie otrā koka mežcirtējs prātoja: “Šo es varētu pārdot kuģu būvētavai.”
Arī otrais koks jūsmoja, jo zināja, ka ir ceļā uz to, lai kļūtu par varenu kuģi.
Kad mežcirtējs nonāca pie trešā koka, koks bija nobijies, jo saprata, ka tad, ja to nocirtīs, viņa sapņi nepiepildīsies. Paskatījies uz koku mežcirtējs sacīja: “Šo paņemšu rezervei,” un nocirta to.
Pirmais koks nonāca pie galdnieka. Viņš no tā uztaisīja sili. Tā tika piepildīta ar barību un nolikta kūtī pie lopiem. Tas nu nepavisam nebija tas, par ko koks sapņoja.
No otrā koka tika izgatavota parasta zvejas laiva. Arī tas nesakrita ar koka sapņiem un cerībām.
Trešais koks tika sazāģēts lielos bluķos un atstāts sētmalē. Šķita, ka tā sapņi ir pilnībā iznīcināti.
Gāja gadi un koki aizmirsa par saviem sapņiem, tie skumji pieņēma to, par ko tie bija kļuvuši.
Kādu dienu kūtī, kur atradās silīte, ieradās kāds pāris. Viņiem piedzima bērniņš un šo bērniņu viņi ielika vienīgajā guļvietā, kas tur bija - silītē.
Koks sajuta, ka auklē sevī visu laiku lielāko dārgumu.
Pēc vairākiem gadiem kāda vīru grupa iekāpa no otrā koka darinātajā zvejas laivā. Viens no viņiem bija noguris un devās gulēt. Kamēr viņi bija uz ūdens, sākās liela vētra un koks nedomāja, ka ir pietiekami spēcīgs, lai noturētu ceļotājus. Vīrieši pamodināja guļošo vīru un viņš piecēlies teica “Klusu. Mierā!” Uzreiz vētra rimās.
Šajā brīdī koks saprata, ka tas savā laivā ir pārvadājis varenāko no visiem Ķēniņiem.
Vēl pēc gadiem, kāds cilvēks paņēma trešā koka baļķus. Ļaudis ņirgājās par cilvēku, kurš tos nesa cauri ielām. Kad viņi apstājās, šis vīrs tika piesists pie koka un pacelts gaisā, lai mirtu kalna virsotnē.
Kad vīrs pateica vārdus "Viss piepildīts!", koks saprata, ka tur Vienīgo, kurš var aizvest cilvēkus līdz Dievam. Un koks patiešām palika visu atmiņā.
Kad lietas nenotiek tā, kā esi plānojis, atceries - Dievam ir plāns priekš Tevis. Un tas ne vienmēr var sakrist ar Taviem plāniem.
Uzticies Viņam.
Reiz, atskatoties atpakaļ, Tu pārliecināsies, ka Viņš vienmēr dod labāko priekš Tevis.
Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. (Jes. 55:8)