Piepildījums
20. jūnijs, 2025 pl. 3:40,
Nav komentāru
Kad es biju bērns, atceros, kā sapņoju, ka tad, kad man būs 50 gadi es būšu daudz ko sasniegusi. Būšu apceļojusi pasauli, iespējams, kļuvusi slavena; man būs māja laukos un vasarnīca pie jūras. Dienas es pavadītu gleznojot, bet naktīs risinātu sarežģītu slimību ārstēšanas rēbusus. Tas bērns jau sen ir pieaudzis un nu jau sešdesmitais gads mani ir apciemojis. Es neesmu apceļojusi pasauli, bet ceļoju pa sava novada mazajām ieliņām. Man nav māja pie jūras, bet mans nams ir piepildīts ar ģimeni, kurā patiesi viens otru mīl. Es neesmu atradusi zāles neārstējamām slimībām, bet lepojos, ka savā ģimenē esam spējuši kopīgi pārdzīvot samdzeņu audzēju, karu un tuvinieku zaudējumus.
Esmu pateicīga saviem draugiem, kuri sniedz man īstu prieku - iedrošinot, pieņemot un lolojot.
Esmu svētīta, jo pazīstu Dievu, kurš mani vada un sargā it visos ceļos un piedzīvojumā, kuru saucu par dzīvi. Viņš nav atstājis mani vienu ne mirkli. Un Viņš man palīdz ieraudzīt svētības it visur.
Dienas es pavadu piepildīta, bet naktis - pateicīga.
Man nav tas par ko es sapņoju, bet man ir tas, kas man ir vajadzīgs.
-Autors nezināms
Katram no mums ir kāds sapnis, ko vēlamies piepildīt. Kāds vēlas apceļot pasauli, kādam bērniņš var būt sapnis, bet kāds, varbūt, vēlas ko nozīmīgu paveikt. Sapņi ir labi, tie virza mūs uz kādu mērķi un liek darboties.
Šodien aicinu Tevi padomāt par to, kas ar Tevi notiek, ja kāds no šiem sapņiem tomēr nepiepildās?
Vai Tu atrodi piepildījumu arī tad, ja lietas nenotiek kā cerēts?
Vai proti saredzēt skaisto sev apkārt arī tad, ja nesaņem to, ko gribēji?
Vai spēj priecāties un novērtēt to, ko Dievs Tev ir devis pat, ja tas nesakrīt ar Taviem plāniem?
Šeit nav pareizās un nepareizās atbildes. Te ir tikai godīga atbilde sev.
Ja jūti savā sirdī rūgtumu, vilšanos, skumjas, vai pat dumas par kaut ko, kas nav izdevies, Tu vienmēr vari lūgt Dievam palīdzību. Lūgt, lai Viņš palīdz Tev pārdzīvot šīs emocijas un palīdz nepalaist garām tās svētības, kuras Viņš Tev ir sagatavojis.
Ir skumji, ja dzīvojam dzīvi nožēlā par nenotikušo; par nepiepildītiem sapņiem un neīstenotām cerībām. Ir skumji, ja neprotam novērtēt to, ko Dievs mums dod, tikai tāpēc, ka tas nav tas, ko esam gribējuši. Un dienas beigās jau cietēji esam mēs paši.
Mūsu pamata problēma ir tā, ka mēs meklējam piepildījumu savos sapņos, nevis Dievā.
Jo patiesībā jau Dievs dod mums visu, kas nepieciešams, tikai mēs neprotam to novērtēt.
Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! (Hab.3:17-18)