Vai ar tevi reizēm ir notikušas lietas,par kurām gribas teikt- redz kāda SAGADĪŠANĀS!!!
Ar manīm tā notiek.
Kādu vakaru skatijos Instagram, un biju nosūtijus dažas jaunas ēdienu receptes savai meitai! Pēc laiciņa ieraudziju, ka viņa man atbildējusi,paskatijos un biju pārsteigta! Izrādijās, ka es jaunās receptes biju nosūtijusi ne tikai viņai, bet vēl kādai sievietei, kurai piesekoju un kura pati darbojas kulinārijas jomā! Mēs nebijām pazīstamas līdz šim vakaram!
Visu vēl interesantāku man padarija tas, ka tieši šo cilvēku man ieteica konsultācijai darba jomā! Biju domājusi ko un kā darīt, bet lūk kā sanāca! Mēs iepazināmies, es uzdevu savus jautājumus ,un mēs pasmējāmies par tādu interesantu SAGADĪŠANOS! Bet vai tā tiešām bija sagadīšanās, vai tas bija Dieva darbs, kā Viņš darbojas, mums reizēm nenojaušot?
Ticu, ka mums katram ir tādas situācijas, kuras notiek negaidot, neplānojot, reizēm tikai padomājot. Tie var būt pavisam mazi notikumi ikdienā, cilvēki, kuri pēkšņi ir mūsu dzīvē . Tie var būt gan priecīgi pārsteigumi, gan kaut kas ļoti skumjš, kas var izmanīt dienas gàjumu, notikumus, darbošanos un reizēm pat visu mūsu dzīvi!
Es varu pieņemt, ka tās ir dzīves SAGADĪŠANĀS, uz mirkli izbaudīt tādu kā brīnuma, pārsteiguma sajūtu un neko vairāk arī nedomāt kapēc tā notika. Ja tas ir kas bēdīgs, varu nonākt bēdu ielejā. Vienā vai otrā gadijumā tad notikušais ir kā teicis Einšteins:
“Sagadīšanās ir veids kā Dievs paliek neatklāts! “
Bet ja es ticu Dievam, tad Viņam nav sagadīšanās! Dievs ir visu nolicis manai dzīvei pirms es vispār tiku radīta. Viņš zina katru manu dienu, ko dzīvoju, katru manu soli, zaudējumu, uzvaru. Viņš zina kur un kad man būt, vai kur nebūt, ko darīt vai nedarīt, ar kuru satikties vai nesatikties utt.
Ja es dzīvoju savu dzīvi uzticoties Dievam, man nevar būt SAGADĪŠANĀS! Katra tāda reize atklāj Dieva klātbūtni un darbību manā dzīvē! Tas ir jāierauga !
“….Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.
Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.
Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,
tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.
Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,-
tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.
Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.
Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.
Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!”
Ps.139:1-17
Dzīve ir kā puzle, kurā neviens gabaliņš nav lieks un tā pat vien gadījies! Vai tas ir gabaliņš no skaidra debesu juma, vai dubļu peļķes. Bez tā bilde nebūs pilnīga!
Lai kur es šodien esmu, ar ko sastapšos, kā jutīšos vai ko darīšu-tā nav sagadīšanās, tas ir Dieva plānā un ar Viņu kopā jāizdzīvo!
Ravita