20. jūnijs, 2025 pl. 3:42,
Nav komentāru

Tad lektors lūdza katram dalībniekam nejauši paņemt balonu un atdot to cilvēkam, kura vārds uz tā bija uzrakstīts. Pēc dažām minūtēm katram bija savs balons.
"Tā tas arī notiek mūsu dzīvē." Piedzīvoto raksturoja lektors. "Mēs visi drudžaini meklējam laimi visapkārt, nemaz nezinot, kas mūs dara laimīgus un kur to laimi var atrast. Bet mūsu laime slēpjas citu cilvēku laimē. Ja tu dosi otram to, kas viņu dara laimīgu arī tu pats atradīsi savu laimi."
Bieži mēs pat nezinām, kas mūs dara laimīgus. Dzīves laikā notiek tik daudz dažādas lietas un tas, kas mūs darīja laimīgus vakar, varbūt nemaz vairs neiepriecina šodien.
Bet, kaut kas paliek nemainīgs, Dievs nekad neatstāj mūs tukšā, kad dodam un iepriecinām citus.
Rainis reiz teica: "Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais, natņemams."
Tas, labais, ko Tu izdari otram, tā ieprieca, ko dod - to nevar atņemt. Tā paliek kā maza laimes atslēdziņa arī Tev.
Šajā pasaulē, kur katrs domā tikai par sevi, kur egoisms rada tikai ciešanas un postu, kur pats egoists sēžot posta tronī ir dziļi nelaimīgs, laimi var atrast tikai aizliedzot sevi un noliekot otru augstāk. Laime nav tronī, laime ir tur lejā, pie Jēzus kājām, ļaujot Viņam sēdēt manas dzīves tronī un caur manām rokām iepriecināt citus.
Un tas nenozīmē, ka Tu paliec tukšā, tas nozīmē, ka iepazīsti to, kā dzīvē strādā tas, ko Jēzus reiz ir mācijis - ka ar tādu mēru, kādu Tu mērosi, Tev tiks atmērots. Jeb to prieku un laimi, ko dosi citiem Tu saņemsi atpakaļ.
Dodiet, un jums tiks dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu, pāri plūstošu mēru jums dos klēpī; ar kādu mēru jūs mērāt, tā arī jums mērīs.” (Lūk.6:38)
Atceries, ka laimīgākie cilvēki nav tie, kuriem pieder daudz, bet gan tie, kuri daudz dod.
-Horacijs Džeksons Brauns Jr.