Pateiksimies Dievam
20. jūnijs, 2025 pl. 0:53,
Nav komentāru
Labrīt! No sirds sveicu jūs visus Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā! Tas bija Dieva brīnums, ka pēc gariem un grūtiem okupācijas gadiem, mēs varējām atgūt savu valstisko neatkarību. Ir labi, ja mēs šādās svētku dienās to atceramies, un ar pateicību Dievam to pieminam un ar Dieva palīgu cenšamies izmantot iegūto brīvību, lai stiprinātu mūsu valsti, lai kalpotu viens otram, un pēc labākās sirdsapziņas pildītu to uzdevumu, to pienākumu, kas katram no mums ir uzticēts. Jēzus Mateja evaņģēlija 20. nodaļā saka, “Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem."
Jēzus nav nācis virs zemes, lai dibinātu kādu jaunu pasaules politisko iekārtu, bet gan lai nestu virs zemes Debesu valstību, lai meklētu un glābtu pazudušos un gūtu tos Debesu valstībai – lai visi nāktu pie Patiesības atziņas un iegūtu Mūžīgo dzīvību.
Un tomēr, tā nav, ka Dievs nerūpējas par valsts varu, par mūsu attiecībām valstī. Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem atklāj, ka “nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.” Un vēl apustulis mudina, lai mēs tāpēc esam paklausīgi varām, kas valda, lai mēs esam lojāli valsts pilsoņi.
Šobrīd, kad dzīvojam neatkarīgā, demokrātiskā valstī, mums nav grūti atsaukties šim aicinājumam būt lojāliem pilsoņiem, lai arī ne vienmēr un ne ar visu, kas šeit notiek varam būt apmierināti. Bet īpašs jautājums ir par ļaudīm, kas dzīvo valstīs, kur valda bezdievīgs, ateistisks un ļauns režīms, līdzīgi kā tas bija pie mums padomju gados. Vai arī tad kristiešiem jābūt lojāliem pilsoņiem? Padomju gados kristieši vairumā bija lojāli pilsoņi. Kristieši pateicās Dievam par valsts varu tik tālu, cik tā rūpējās par kārtību, par ikdienas drošību, par mieru, bet jautājumos, kas attiecas uz kalpošanu Dievam, kas attiecas uz nepiedalīšanos tumsības darbos, tur kristieši sekoja apustuļu mācībai: „Dievam būs vairāk klausīt, nekā cilvēkiem.” Ja arī kristieši nereti nonāca konfliktā ar varas iestādēm, tad tas nebija tāpēc, ka kristieši būtu nostājušies pret valsts varu kā tādu, bet gan pret nelikumībām, pret pārkāpumiem, pret meliem, kādiem valsts varas pārstāvji bija padevušies. Sekojot Svēto rakstu mudinājumam, mēs esam lūguši un joprojām lūdzam par visiem, kas ir augstos amatos, lai Dievs svētī viņu darbu tautas labā, lai Dievs pārvērš viņu sirdis un lieto viņus par svētību mūsu zemei un tautai.
Lūgšana ir ārkārtīgi spēcīgs instruments, kas mums cilvēkiem ir dots. Patiesībā, bez lūgšanas šai pasaulē valdītu bezcerība un haoss. Tībingenes Universitātes profesors Karls Heims par lūgšanu nozīmi saka: „Ja ikviens no mums ik rītu nenāk no salīdzināšanās ar Dievu un nedodas savā darbā no turienes, visa mūsu sociālā un politiskā darbošanās ir tikai nervoza rosīšanās un steiga, kas iekšēji sadrumstalo.”
Tāpēc rūpēsimies, lai mēs katru dienu iesāktu ar lūgšanu, grēku nožēlu un pateicību Dievam par visu to labo, ko no Viņa rokām esam saņēmuši. Pateiksimies Dievam par iespēju dzīvot neatkarīgā, brīvā Latvijā, kur esam pasargāti no bada, no nemieriem un lielām dabas katastrofām, un ņemsim vērā Jēzus piemēru - Viņš, kam ir visa vara debesīs un virs zemes, Viņš, kas ir ķēniņu Ķēniņš, nācis pie mums cilvēkiem, lai mums kalpotu, lai atdotu Savu dzīvību par mums.
Lai Dievs palīdz mums šajos svētkos pateicībā par šo lielo Dieva dāvanu, no jauna apņemties visu, ko darām, to darīt ne kā cilvēkiem, bet kā savam Kungam. Tad mēs nebūsim haotiski pasaules lāpītāji, bet gan tādi, kas Dieva vārdu dzird un tam paklausa, un tā būs lielākā dāvana, ko mēs varam dot mūsu tautai Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā.
Sirsnībā –
Pāvils Brūvers