Es biju cietumā...
20. jūnijs, 2025 pl. 3:06,
Nav komentāru
Es esmu cietumnieka māte. Tas nav kaut kas tāds, ko es izvēlētos, bet tas ir ceļš, pa kuru es eju, jo mans dēls ir pieļāvis dažas nopietnas kļūdas. Viņš to zina un to zinu arī es. Bet, kad viņš to visu atstās aiz muguras, viņš būs gatavs doties tālāk, lai kļūtu par cilvēku, par kādu Dievs viņu gribēja redzēt.Šorīt es esmu cēlusies ļoti agri. Cietumā ir apmeklējumu diena, un es gribu paspēt būt rindā, pirms tā ir pārāk gara. Apmeklēt savu dēlu es varu vienu reizi mēnesī uz 30 minūtēm.
Kad tieku garām stundām ilgajai gaidīšanas rindai un beidzot varu redzēt aiz biezā stikla savu dēlu, mēs, caur telefona klausuli, runājam par visdažādākajām lietām.
Šodien mans dēls vēlējās, lai kāds apciemotu kādu ieslodzīto, kuram nav ģimenes. Šī ir otrā reize, kad viņš izteica šādu lūgumu. Kādreiz es domāju, ka nespētu apsēsties un aprunāties ar kādu, ko nekad iepriekš neesmu redzējusi, jo īpaši ar ieslodzīto, bet tagad es to varēju pavisam viegli izdarīt.
Šiem vīriešiem ļoti pietrūkst, lai ar kādu varētu aprunāties, lai kāds par viņiem rūpētos - kaut vai tikai dažas minūtes. Šodien, atvadoties no šī svešā ieslodzītā, es viņam jautāju, vai viņš piekristu, ja mūsu ģimene iekļautu viņu savās lūgšanās. Viņa acis piepildījās ar asarām un viņš piekrita.
Iepriekšējo apmeklējumu laikā mēs ar dēlu esam pārrunājuši visus iemeslus, kāpēc viņš ir ieslodzījumā. Esam runājuši par kļūdām un sliktajām izvēlēm. Šodien mēs runājam par nākotni. Tagad viņš zina, ka cietumā pavadīs vairākus gadus.
Mans dēls stāsta par vēstulēm un fotogrāfijām, ko viņš saņem no draugiem, un ģimenes locekļiem un par to, cik svarīgi ieslodzītajiem ir saņemt šādas ziņas. Daži no viņiem nekad neko nesaņem, tāpēc mans dēls “dalās” savās vēstulēs un fotogrāfijās ar citiem.
Mēs esam sarunas vidū, kad telefons izslēdzas. Trīsdesmit minūtes ir pagājušas. Vizīte ir beigusies. Mēs smaidām un caur stiklu viens otram sakām “Es tevi mīlu”.
Es esmu cietumnieka māte.
Es neizvēlējos šo ceļu, bet tomēr eju pa to. Šī pieredze uz visiem laikiem ir mainījusi to, kas es esmu, ko es domāju un kā es jūtos. Es zināju, ka mans dēls no šīs pieredzes aizies kā labāks cilvēks. Bet es neapzinājos, ka arī mani tā tik ļoti mainīs.
- Šerija Tailere Stouna
Es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. (Mat.25:36)
Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.(Mat. 25:40)
Atcerieties tos, kas cietumā, it kā paši būtu tiem līdzi saistīti, atcerieties arī tos, kas pakļauti ciešanām, jo paši, būdami miesā, esat pakļauti ciešanām.(Ebr.13:3)